es aizveru acis un iztēlojos. iztēlojos tauriņus pļavā, saules starus, siltus smaidus un princešu kleitas. es esmu bezrūpīgs bērns, kuram lielākā sāpe ir nenoķerts taurenis vai noskrambāts celis, neveiksmīgi mēģinot noķert savu labāko draugu, kurš vienmēr ir izrādījies veiklāks. es esmu mazā princese, kuras dzīve ir kā pasaka. un pēkšņi es atmostos. kur viss ir pazudis? kur pazudušas manas pļavas, mani tauriņi un mani siltie saules stari? es izmisīgi cenšos tos meklēt, bet nekur, nekur tie nav! es apstājos, aizveru acis un saprotu, ka mana karaļvalsts ir tepat, man līdzās. tikai ir nedaudz jāpacenšās, lai atkal tajā nokļūtu. es atkal esmu mazā, bezrūpīgā princese, kas uzvelk savu mīļāko kleitu un nebaidās to notraipīt. es dejoju pļavās kopā ar tauriņiem un ķeru savu labāko draugu, lai gan zinu, viņš vienmēr būs ātrāks par mani.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru