Dvēseles galvenie komponenti - ticība, cerība un mīlestība. Es uzskatu, ka ikkatrs cilvēks pasaulē pelnījis mīlēt un būt mīlētam. Jo kurš gan vēlas būt vientuļš. Un ir jāpiedod par katru nieku, par katru pāri darījumu, jo piedot nozīmē mīlēt otru pat par to, ja ir darīts pāri, aizmirst visus nepatīkamos mirkļus, kas notikuši. Tas nozīmē tikt pāri saviem principiem un palūkoties uz notiekošo no cita skatu punkta. Piedot nozīmē saudzēt otru un - galvenais - kopā pārvarēt visas grūtības.Ja es neatzītu savas kļūdas, nebūtu mēs. Ja nebūtu mēs, nebūtu mīlestības. Ja nebūtu mīlestības, dvēsele nekad netiktu piepildīta. 

.

Cilvēka muļķīgākā vēlme ir iegūt to, ko nevar un nedrīkst.
Tajā visā visbaisākā ir cerība, kura tiek sagrauta.

pasūtījuma darbs.

Viņš kravāja it visu, kas viņam piederēja, tikai vienu ne - savu mūža mīlestību. Mīlestību, kurai nebija lemts atplaukt kā krāšņam ziedam. Bet to jau mēs zinām, ar laiku arī krāšņākais zieds novīst. Un tieši tāpēc reizēm ir labāk, ka tas neizplaukst it nemaz.

12

Lai spētu piedot, jāpārkāpj pāri sev un pasaule jāsaskata līdzcilvēka acīm. Gandrīz vienmēr tā ir savādāka kā to redzam mēs.

No sākuma ir redzams tikai zieda skaistums, tā smaržu un pieskārienus var sajust, pieejot klāt. Un tālākais ir katra paša ziņā, noraidoši to samīt zem papēža vai atstāt, lai skaistums pilnveidojas.

15

Grūtos brīžos, esot blakus, iespējams lieliski apjaust, cik ļoti esam nepieciešami un dārgi.

30

un tikai  Tu pats izvēlies, kas tas ir - patiesa laimes sajūta vai tomēr nasta, kura gulstas uz Taviem pleciem. 

Ja jau pa īstam, tad tikai un vienīgi tā ir nesatricināma uzticēšanās un spēja darīt laimīgu. Tātad - patiesa laimes sajūta.

Sirdsapziņa ir dvēseles spogulis.

Tīra sirdsapziņa.

Sirdsapziņas definīcija skan šādi: tā ir spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums. Kā zināms, dzīvot pēc definīcijām un nerakstītiem ētikas likumiem ir visai sarežģīti, ņemot vērā nerimtīgo pasaules steigu un pulksteņa nebeidzamo tikšķēšanu. Par spīti visam, kaut kur pasaulē mīt tīra un šķīsta zemapziņa, kas nebaidās spert drošus soļus uz priekšu un meklēt kārtīgu pamatu, uz kā nostāties.

Sirdsapziņa, kura šķita tik patiesa un nevainojama, paliek šaubīga, uzkāpjot uz pasaules grīdas, kas ir kā spogulis katrai necilajai darbībai. Tajā parādās nodevība, meli, krāpšana. Vai maz šo sirdsapziņu kāds ir spējīgs nosaukt par tīru? Varbūt, varbūt, taču tā neesmu es.

Bet vai es savu sirdsapziņu varu nosaukt par šķīstu un nevainīgu? Būšu godīga un atzīšos, ka nē. Gandrīz ikviens kādam ir nodarījis pāri un ticis sāpināts. Kad biju maza. Es domāju, ka manī ir kastīte, kurā dzīvo sirdsapziņa. Pieaugot es sapratu, ka šī kastīte patiesībā ir mana dvēsele.

Es uzskatu, lai attīrītu sirdsapziņu, nepieciešama liela vēlme un gribasspēks. Tā nekad nebūs izcili balta, taču gaišāku var padarīt ikviens. Nav tāda cilvēka, kuram vispār tās nebūtu. Pat visnegodīgākajam cilvēkam ar laiku pamostas sirdsbalss. Bez mīlestības un siltuma dvēsele līdzinās īstam smilšu tuksnesim, kuru reti kāds šķērso. Tajā neviens negrib palikt, jo svilst pēdas un rodas neizturams karstums.

Sirdsapziņa parādās pēc negatīvas rīcības paveikšanas, jo cilvēkam nepieciešama sevis realizēšana. Tiek izvirzīti mērķi, uzklausīti priekšlikumi. Un tad sākas ceļš. Reizēm grūts, reizēm gluds kā stikls. Ierunājas sirdsapziņa, kas mēģina pateikt priekšā, ka rīcība nav pareiza. Brīdī, kad cilvēks neieklausās un to apslāpē, viņš pazaudē apkārtējo līdzcietība un atbalsts. Akli sekojot sevis iemītajai taciņai, pienāk brīdis, kad cilvēks saprot savas rīcības sekas un izdarīto postu. Tas ir brīdis, kad cilvēks ir atradis vēlmi laboties un no jauna ieklausīties balsī, kas cenšas ko pavēstīt.

Pat tālu dvēseles pagrabos paslēpta sirdsapziņa neklusē, bet gar sašūpo iekšējo mieru, liek visu pārdomāt un šaubīties par to, vai paveiktais ir darīts godīgi. Tīra sirdsapziņa – tas ir galvenais virzītājspēks, kas kontrolē cilvēku uzvedību, vairo pienākumus un liek ieklausīties savā iekšējā balsī. Var noklusēt daudz lietu, var apmānīt ikvienu, bet tikai ne sevi un savu sirdsapziņu.

šodien uz Tukumu

Dēls, kādu dienu Tu meiteni darīsi ļoti laimīgu, tomēr tas būs ļoti īsu periodu. Tad viņa Tevi pametīs un aizies pie cita vīrieša, kurš par Tevi ir 10 reizes labāks, nekā Tu vispār spēj sevi iedomāties. Tos vīriešus sauc par DH braucējiem.

25.02

Apzināties to, ka esi kaut kas vairāk, ir labāk nekā skriet pakaļ bezjēdzīgi pelēcīgajai masai, kas tikai pazīst alkoholu un ballītes.

piedot?piedot.

[2:48:59 PM | Rediģēts 2:49:17 PM] Kristians: ko nozīmē piedot.
[2:49:02 PM] Kristians: 5 teikumos
[2:49:03 PM] Kristians: ;o
[2:49:13 PM] Alise Alīse: ?
[2:49:22 PM] Kristians: tagad tas jāraksta.
[2:49:23 PM] Kristians: ;o
[2:49:40 PM] Alise Alīse: gribi es pateikšu priekšā?
[2:49:49 PM] Kristians: gribu
[2:49:49 PM] Kristians: :)
[2:51:58 PM | Rediģēts 2:52:13 PM] Alise Alīse: Piedot nozīmē mīlēt otru pat par to, ko viņš ir izdarījis. Piedot nozīmē aizmirst visus nepatīkamos mirkļus, kas ir notikuši. Tas nozīmē pārkāpt pāri saviem principiem un paskatīties uz notiekošo no cita skatu punkta. Piedot nozīmē saudzēt otru. un pats galvenais - piedot nozīmē tikt pāri visām grūtībām. kopā.