Tīra
sirdsapziņa.
Sirdsapziņas definīcija skan šādi: tā ir
spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu,
principu kopums. Kā zināms, dzīvot pēc definīcijām un nerakstītiem ētikas
likumiem ir visai sarežģīti, ņemot vērā nerimtīgo pasaules steigu un pulksteņa
nebeidzamo tikšķēšanu. Par spīti visam, kaut kur pasaulē mīt tīra un šķīsta
zemapziņa, kas nebaidās spert drošus soļus uz priekšu un meklēt kārtīgu pamatu,
uz kā nostāties.
Sirdsapziņa, kura šķita tik patiesa un
nevainojama, paliek šaubīga, uzkāpjot uz pasaules grīdas, kas ir kā spogulis
katrai necilajai darbībai. Tajā parādās nodevība, meli, krāpšana. Vai maz šo
sirdsapziņu kāds ir spējīgs nosaukt par tīru? Varbūt, varbūt, taču tā neesmu
es.
Bet vai es savu sirdsapziņu varu nosaukt
par šķīstu un nevainīgu? Būšu godīga un atzīšos, ka nē. Gandrīz ikviens kādam
ir nodarījis pāri un ticis sāpināts. Kad biju maza. Es domāju, ka manī ir
kastīte, kurā dzīvo sirdsapziņa. Pieaugot es sapratu, ka šī kastīte patiesībā
ir mana dvēsele.
Es uzskatu, lai attīrītu sirdsapziņu,
nepieciešama liela vēlme un gribasspēks. Tā nekad nebūs izcili balta, taču
gaišāku var padarīt ikviens. Nav tāda cilvēka, kuram vispār tās nebūtu. Pat
visnegodīgākajam cilvēkam ar laiku pamostas sirdsbalss. Bez mīlestības un
siltuma dvēsele līdzinās īstam smilšu tuksnesim, kuru reti kāds šķērso. Tajā
neviens negrib palikt, jo svilst pēdas un rodas neizturams karstums.
Sirdsapziņa parādās pēc negatīvas
rīcības paveikšanas, jo cilvēkam nepieciešama sevis realizēšana. Tiek izvirzīti
mērķi, uzklausīti priekšlikumi. Un tad sākas ceļš. Reizēm grūts, reizēm gluds
kā stikls. Ierunājas sirdsapziņa, kas mēģina pateikt priekšā, ka rīcība nav
pareiza. Brīdī, kad cilvēks neieklausās un to apslāpē, viņš pazaudē apkārtējo
līdzcietība un atbalsts. Akli sekojot sevis iemītajai taciņai, pienāk brīdis,
kad cilvēks saprot savas rīcības sekas un izdarīto postu. Tas ir brīdis, kad
cilvēks ir atradis vēlmi laboties un no jauna ieklausīties balsī, kas cenšas ko
pavēstīt.
Pat tālu dvēseles pagrabos paslēpta
sirdsapziņa neklusē, bet gar sašūpo iekšējo mieru, liek visu pārdomāt un
šaubīties par to, vai paveiktais ir darīts godīgi. Tīra sirdsapziņa – tas ir
galvenais virzītājspēks, kas kontrolē cilvēku uzvedību, vairo pienākumus un
liek ieklausīties savā iekšējā balsī. Var noklusēt daudz lietu, var apmānīt
ikvienu, bet tikai ne sevi un savu sirdsapziņu.
